Haiku
Malkoju tēju Bez cukura -
Nekādas starpības. Kājām vēkšpēdus
zvirbulis dirš - ak! manas smadzenes & olas Maiju galva uz Klusā okeāna izskalotas siekstas - Kādu dienu es dzīvošu Ņujorkā. Paskatoties pār plecu - manu dibenu klāj ķiršu ziedi.
Ziemas haiku
Es nezināju ziediem vārdus - tagad mans dārzs ir iznīcis. Es situ odam, bet netrāpīju. Kas man to lika darīt? Lasot haiku, es nelaimīgs skumstu pēc Bezvārdīgā. Zāļu burkā varde kuļ ūdeni: vasaras lietus uz pelēkām ietvēm. Stāvu uz balkona vienās apakšbiksēs: autogaismas lietū. Vēl viens gads ir pagājis - bet pasaule tā pati. Pirmais, ko es meklēju savā vecajā dārzā - Ķirškoks. Mans vecais galds - pirmā lieta, ko es meklēju savā mājā. Mana pirmā dienasgrāmata - pirmā lieta, ko es atradu uz sava vecā galda. Manas mātes velis: pirmais, ko sastapu dzīvojamajā istabā. Es beidzu skūties, bet tās acis, kas vērās manī, arvien dzīvo spogulī. Neprātīgais pamet kinoteātri - ārā ir pusdienas pārtraukums. Čaļu pilsētas guļ savos kapos, un šajā pilsētā... Guļu uz sāna tukšumā: elpoju caur degunu. Piecpadsmitajā stāvā suns košļā kaulu - Kaucieni taksometriem bremzējot. Erekcija Ņujorkā, čalis San Francisko. Mēness pāri jumtam, tārpi dārzā. Es īrēju šo māju.
Bērklija, 1955.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru