Zari salauzti muguru graustiem
Iekura slietenī
Bet uguns tiem nepieplok
Roka nepieplok
Krams nepieplok
Tik decembra debesis ar negribīgu
Skatienu lok
Pielokot tuvāk domu salas kā tīreļa kaļvas
Kā no dzelmes vērotas pīļu kājas
Sārtas un vēsas
Bet tikai tās
Un acis nekustīgi stāv kā no irušas virtenes
Izbirušas viltotas pērles
Zvaigznes klusē kā izgaismoti ikri
Pēc nemainīga bēguma
