piektdiena, 2014. gada 19. septembris

Black Sabbath "Kara Cūkas" // Black Sabbath "War Pigs"




Ģenerāļi savākušies milzu baros
Tā kā raganas melnos novakaros.
Ļaunie prāti, kas iznīcību kaisa,
Burvji, kas nāvi vairot aizsāk.
Gruzdē līķi tur ārā laukos
Kamēr kara mašīna dzīvo kā niere taukos.
Visai cilvēcei naids un nāve
Smadzenes atindē kā purva rāva!
O, Kungs, jā!

Politiķi nerādās tautai acīs.
Viņi tikai uzsāka karu.
Kāpēc gan viņiem iet cīnīties pašiem?
Lai nabagie viņu vietā to dara, jā!

Laiks vēstīs par viņu valdonīgajiem prātiem,
Par karu uzsākšanu prieka pēc,
Viņi izrīko cilvēkus kā peškas uz šaha dēļa,
Gaidot, kad pie pastarās tiesas pašus sauks, jā!

Tagad tumsā zeme beidz griezties,
Pelni vējā nestāj pār līķiem sviesties,
Vairs Kara Cūkām nav varas rīkot,
Un Dieva sods tos sasniegt tīko.
Uz Pastaro tiesu sauc Dievs
Un Kara Cūkas uz ceļiem lien.
Lūdz atlaist grēkus savus,
Un Sātans, skaļi smejot, iztaisno spārnus.
O, Kungs, jā!

Oriģināls: http://www.ram.org/contrib/warpigs.html

pirmdiena, 2014. gada 8. septembris

Aizviņnakt

Aizviņnakt sapņa miglā -
Šķiet, mana vecāmāte
Uz manām raudām
Atkal kāpj
Un nepienāk.

Viņa ir aizkāpusi laikam tālāk.
Tālāk par šo ar mani piemigušo stāvu.
Tālāk par manu pirmo bērnudārza dienu.
Par pirmo skolas dienu. Mīlestību.
Pirmajiem hobijiem, skūpstiem, smēķiem, alu.
Tālāk par pirmo dzejoli.
Par Kultūras akadēmijas vārtiem.
Par sievieti, ko mīlēju
Un mīlu.
Par kāzu šampānieti
Un mana bērna raudām.
Viņas dzīve kā rozes zvans
Manā sapnī skan.

Un es stāvu kā mazs puika
Ar neaizpildītu dzīves dienasgrāmatu rokā un
Taisu pašiņu:
"Omīt, vēlos, lai tu mani redzi,
Nav obligāti nospiest "Share",
Tikai tā - lai es zinu, lai es justu,
Ka tu kāp tepat kaut kur līdzām".

Sapņa migla izplēn.
Ārā ir seši, vēl tramvaji nebrauc.
Grebenščikova draudzes zvanu mēles
Platiem apļiem miglu jauc.

Vecāmāte ir aizkāpusi tālu,
Bet viņas dienas, mani turot uz rokām,
Aizvien tepat kā zvans skan.

Un tas bezgalīgi pār agra rīta gaismām,
Pār logiem, namu jumtiem un baznīcu torņiem
Rožsāp!