Krūtis ir burbuļi, kas ceļas augšup
No valgiem dumbrājiem
Kā apburta es noraudzījos
To rāmajā briešanā un plaukšanā
Un sargāju jaunībsdienu norietā
Nemīdamas ar nevienu citu ne vārda,
Tās dzied kopā
Ar vienmēr vientuļo mani:
Par mīlestību,
Aizgrābtību,
Lauztu sirdi
Manis briešanas laika viļņojošajām druvām,
Tās allaž spēj un nepiemirst
Uzmundrināt
Grēku nožēlas brīdī, tās paceļas, it kā
Tiecoties tikt brīvas; un spējā iekāres uzplūdā
Tās ceļas augstāk, piebriedušas no mūzikas transa atmiņām,
No ciešiem glāstiem tās destilē
Mīlas esenci; un bērna dzimšanas
Saviļņojumā - pienu no skrienošām asinīm
Kā divas asarulāses no nepiepildītas mīlas,
Kas nekad nevar tikt iznīcināta,
Tās pārpildās it kā ar skumjām - un plūst pāri
Atdzejots, izmantojot anglisko tulkojumu: http://www.poetryinternationalweb.net/pi/site/poem/item/6296/auto/BREASTS
Uzziņai - Kuti Revati (angliski: Kutti Revathi) dzejniece, prozaiķe, scenāriste un režisore, kā arī Tamilu sieviešu tiesību aktīviste. Minētais teksts ir iekļauts Pasaules 50 labāko mīlas dzejoļu antoloģijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru