Gaļina Rimbu
SEKSA TUKSNESIS
es kliedzu
es guļu viena
šajā сiematā
viss tukšs vienvienīgs tukšums
sekss ir tuksnesis
vakarā
atgriežoties no darba
jūtot gribēšanu pie darbagalda
vai mašīnā
vai citos mēlības darbos
sajūti: tur nekā nav un vienvienīgs
tuksnesis
atgriežoties no darba
rakstu vēstuli pirmajam puisītim
kāpēc tu mani apmānīji, tur taču nekā nav
nekā
nekā
vienvienīgs tuksnesis
esmu tuksnesī viena
un gribēšana atkāpjās
atkailinot seksu kā redzi
kā drebēšanu
apvārsnī sausnēja veča ķermenis
lūk mans sekss
lūk mana nākotne
simtiem zvēru atnāks mani drātēt
tīģera sperma kāpj pret mākoņiem
mērkaķīši laizīs manu klitoru
bet neviens no viņiem neteiks
"sekss ir tuksnesis"
atavismu dārzā
svārkus augšup sarāvusi, atspiedusies pret dzeloņžogu
knapi sejas atpazīstot
asiņainu asaru biezoknī
es raudot pateikšu: "paskaties, par ko mēs cīnījāmies,
kaili maršējot valsts domju priekšā,
ar falliem caurdurot valdību kabinetus,
nē, nekā nav,
sekss ir tuksnesis"
es tevi mīlu
un tavs mirušais sekss
vēl arvien mani uztrauc
bet tevi mīlot
es jūtu: vienvienīgs tuksnesis
gludais laulāto templis apliets ar blāvu vīnu
jaunu mīļāko valgie skatieni
fekālijām, asarām klātu puisīšu apskāvieni
melnrētainas meitenītes ar spožiem dildo
rāda krūtis
cilvēku nāvju upei
par ko mēs cīnījāmies?
kāpēc rakstījām visus šos dzejoļus?
tautu mirstošais stāvs analītiķa dziļumos
nomirsti arī tu kopā ar viņiem, analītiķi,
kas saka: "Tuksnesis"
jo tuksnesī nav slēptu baudu
vien smiltis
vien svelme
masturbācija un vientulība
vien sievišķs
vien tuksnesis
niknu tēviņu, kas gaisā griež cinka zārkus, bari
maigu tēviņu, kas lido uz lakas bumbas, bari
kosmisko staciju pavedināšanas industrija mākslas pirtī zinātne
viss velti, vairošanās - vien tuksneša daļa
Ketij, Ketij, tu, kas uzdročīji nāvi,
nav tavas sejas, nav dialoga, nav spēku tev pateikt kā viss izvērties
nav tevis, Ketij, nav ķermenim identitātes burtu rūgtumā
zizlis atvērtā bībelē,
studentu marši asins peļķes tumšā tualetē,
kur manas atvadu raudas
par mirušiem studentiem un viņu kustībām
vēršanās rimšanās
gurnos sadurtiem nažiem
notikumu maigajiem skūpstiem
es gribu pateikt: lūk notikums
sekss, sekss ir miris, aiziet no mums
pašā seksa karstumā, vēlmju atavismā
sajauktās taro kārtīs atpogāto liliju asmenī
mēs atgūlāmies vientulībā
lai pārskaitītu naudu, ko bijām saņēmuši
par seksu, par sāpēm, par nāvi,
lai pārskaitītu mirušo mīlnieku kodumus un uzsūkumus
mazu neomortu armijas,
kas cenšas ieņemt mūsu māšu gultas un mūsu bērni
ar plikām pierēm, tikpat kā bez redzes
es guļu viena
šajā сiematā
miris pimpis raugās no visas filozofijas
Alēns Badjū tu kas drāz teorijas, skaitļus
tu raudošs loceklis, filozofijā sālītais pimpis
kam tu esi vajadzīgs, ja vien tu spētu mūs glābt
īslaicīgu orgasmu dziļumos, kas gaida: kur ir baudas tīkli?
jūras malā reklāmas attēlā man pie dirsas es palikšu
ar iemīļoto ar bicepsiem un kaijām, ar zīda lakatu un rozi matos
lai tikai neredzētu šo
kā tuksnesī manu ķermeni ēd
seksobjekti, darbinieki un meļi,
un rakstnieki atvērtiem galvaskausiem,
retromodernisti, kas šņāpj klaigājošus paziņojumus,
es gribu teikt, ka mana puve sāpes un asinis
nav jūsu puve sāpes un asinis
lūdzu nejaukt šīs estētikas, šos tārpus, šīs gultas
mazu dakterīšu mazās zvaizgnītes
mazas tukšas slimībiņas
randiņā iegūtas durtas brūces
rausta rausta rausta
mīlestības malā
rij rij rij cenu zīmi klaigājošu libido
o, kurš gan varēja
iedomāties šo -
vergu karavānas, kas mūs sagaida?
kā feministe, kas skumji karājas ārā no kamieļa dirsas
sajaukusi visas mākslas bez gribēšanas bez mērķa
tu no mums aizgāji
tu aizdedzināji pāris seksšopus tu raudi rudenīgā parkā
ar viņķeļa pudeli rokās
tāpēc ka viss velti tāpēc ka sekss ir tuksnesis
tāpēc ka nav iespējams no tā atteikties
pat ja sievietes apmīzīs visus tempļus
bet veči sevi izdrāzīs ar automātiem
būs nāve būs sekss būs dzeja
būs rozes liesmās
būs kokaīns uz papīra un brokastis
lopu kūtī gultā
smalki tīkli kas saista ar zīdaini
prezervatīvi un rotaļļietas
tu, mans mīļais,
īsziņas ar atzīšanos
es masturbēju
tu
smiltis mūsu augumos,
vecums, vējš,
attīrīšanās, halucinācijas,
un tu, tu, tu,
mans mīļais, kas melo:
“jaunība, trakums, izzināšana”
apcerošais ānuss
trakais ānuss formu minimalizācija
krieviem kurus aizvien drāž
bet viņi vēl līksmi jo piedzimuši beigti
bet ar ko lai citu mirušie nodarbojas, ir laiks un būs sāpīgi
bet ir arī liriskā līnija:
es kliedzu
es guļu viena šajā сiematā
tu aizņemsies no draugiem, lai atbrauktu šurp
bet tev nav ceļa šurp
izdrāz viņu un viņu, izdrāz citas, bet nenonāksi šajā сiematā
runā ar mani caur vēju caur laiku, bet tevis tur nav
izdrāz mani un tevis nav šajā сiematā
es guļu viena
es kliedzu: “sekss ir tuksnesis”
viedokļu plurālisms, kas apcer: šis ir karš,
ļaužu bari stāv ekrāna priekšā, kur es tev saku:
“sekss ir tuksnesis”,
bet paliec viens un sajūti: sekss ir tuksnesis
mēs kritām
vientuļo ienaidnieka
miesā, nomalē, ciemā
mēs izaugām
par industriju
par neko
cik milzīgs, milzīgs ir šis tuksnesis
Oriģināls: http://honeymilk.org/poetry/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru